Janvāra vidū Āgenskalnā vēra durvis pirmais pārtikas pakomāts. Šobrīd sarosījušies Dundagas mājražotāji un uzņēmēji, lai tieši viņi kļūtu par otrajiem Latvijā, kas turpinātu pārtikas pakomāta ideju. Tas ļaus uzņēmējiem ietaupīt resursus, paplašināt klientu tīklu un produkcijai nonākt tur, kur šobrīd ir neiespējami vai ļoti dārgi.
Dundagas tirgū šobrīd valda klusums, taču tas ir mānīgs – nelielā mājiņā aktīvie un enerģiskie biedrības “Es i’ svaigs” uzņēmēji plāno izveidot pārtikas pakomāta punktu. “Mēs saskatām iespēju, ka šis varētu palīdzēt tieši mazajiem ražotājiem, mājražotājiem šo preci piegādāt arī vairāk patērētājiem. Jo mūsu pusē tirgus ir ļoti mazs. Cik esmu pamēģinājis arī mūsu kazas sieru tirgot, bet tomēr tas paņem diezgan daudz laika, ko es varētu ieguldīt tieši saimniecības attīstībā,” saka Juris Šleiners, biedrības “Es i’ svaigs” valdes loceklis.
“Nebrauc tukšā,” smejas puiši, mēģinot noformulēt pārtikas pakomāta ideju – apvienot piegādes, tā ietaupot gan līdzekļus, gan laiku. Piemēram, ja “Dundagas pienotavas” transports uz Rīgu dodas pilns ar produkciju, tad līdz šim atgriezās tukšs. Nu tas var būt noderīgs citam mājražotājam. “Samazinām arī kaut kādā veidā, iespējams, transporta izmaksas un palīdzam arī citiem apkārtējiem,” saka Jānis Zadiņš, “Dundagas pienotavas” valdes loceklis.
Dundagas pienotava ir kooperatīvs, kurā apvienojušies vietējie lauksaimnieki, tāpēc viņi saprot, ko nozīmē kopīgs spēks. Zadiņš: “Viens – neesam karotāji. Ja mēs saliekam kopā, sanākam kopā, mēs varam lielas lietas izdarīt. Un kopēju labumu nest, teiksim, samazināt izdevumus pārtikas produktam, kas ir ievērojamas izmaksas, lai tādam mājražotājam nogādātu produktu Rīgā individuāli.”
“Noteikti arī paplašināsies klientu loks, jo tad iespējams būs vairāk pārdot internetā – būs zināms veids, kā viņiem vieglāk piegādāt,” saka Krists Iesalnieks, z/s “Mežmači” īpašnieks.
Šobrīd biedrība “Es i’ svaigs” meklē un uzrunā gan mājražotājus, kas varētu iesaistīties, gan norāda, ka būs svarīgs arī iedzīvotāju atbalsts, kas varēs palīdzēt pūļa piegādes platformā – arī “nebraucot tukšā”. Tikmēr puišiem vēl jāveic pakomāta labiekārtošanas darbi. Šleiners saka: “Mums ir jāizveido starpsiena, kas nodalīs pašapkalpošanās telpu no dzesēšanas telpas. Un šajā dzesēšanas telpā varēs ievietot produkciju skapīšos vai pašapkalpošanās skapīšos.”
Pārtikas pakomāta idejas autori ir SIA “IziPizi”, viens no tā līdzdibinātājiem – Rolands Dzenis – atzīst, ka Dundagas puišu entuziasms ir apsveicams. Pārtikas produkti, kurus nevar sūtīt ar standarta piegādi un risinājumiem, līdz šim, piemēram, Talsu novadā nenonāca, jo piegāde maksātu vairākus desmitus eiro. Šobrīd jo vairāk uzņēmēju pievienosies, jo lētāka piegādes cena. “Mēs aicinām uz to risinājumu skatīties plašāk. Nevis kā pakomātu, bet uz to, ka attīstās piegādes ķēdes. Tajā brīdī, kad ieviešam regulāras piegādes ķēdes kādos maršrutos, tad visi tie reģioni, kas ir starp maršrutu, tie uzreiz ir ieguvēji. ”
Reizē ar pārtikas pakomātu Dundagas mājražotāji plāno atvērt arī pašapkalpošanās kiosku. Un, kas interesanti, tāds Dundagā bijis pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un arī Dundagas pils pagrabos reiz bijusi vieta, kur no vietējiem zemniekiem savākta produkcija, lai tālāk nogādātu Rīgā. Ja viss veiksmīgi, otrais pārtikas pakomāts Latvijā durvis varētu vērt jau februāra beigās.